Mounjaro (tirzepatīds): devas no 2,5 līdz 15 mg un blakusparādības

Mounjaro ir zāles ar aktīvo vielu tirzepatīdu, ko ievada zem ādas reizi nedēļā. Tirzepatīds iedarbojas uz diviem zarnu hormonu receptoriem - GIP un GLP-1, un zāļu aprakstā tam ir divas indikācijas: 2. tipa cukura diabēts un ķermeņa masas kontrole pieaugušajiem. Šajā lapā pēc zāļu apraksta skaidrojam devu palielināšanu no 2,5 mg līdz 15 mg, blakusparādības, brīdinājumus, pētījumu rezultātus un to, kā ārsts izvērtē pieprasījumu.

Aptaukošanās ārstēšanaĀrsts pārbauda jūsu ĶMI, blakusslimības un lietotās zāles un izlemj, vai GLP-1 terapija jums der. 29,90 € Pasūtīt

Kas ir Mounjaro un ar ko tirzepatīds atšķiras

Mounjaro satur tirzepatīdu - ilgstošas darbības GIP un GLP-1 receptoru agonistu ar augstu selektivitāti pret cilvēka GIP un GLP-1 receptoriem. Zāļu aprakstā teikts, ka pēc aktivitātes pret GIP receptoriem tirzepatīds ir līdzīgs dabiskajam GIP hormonam, bet tā aktivitāte pret GLP-1 receptoriem ir mazāka nekā dabiskajam GLP-1 hormonam. Ar to tirzepatīds atšķiras no semaglutīda, kas selektīvi saistās pie GLP-1 receptora.

Zāļu aprakstā minēta Mounjaro KwikPen pildspalvveida pilnšļirce un flakons. KwikPen satur 5,4 mg benzilspirta katrā 0,6 ml devā. Tirzepatīda un semaglutīda zāles savstarpēji aizstāj tikai pēc ārsta lēmuma; to atšķirības apkopotas ceļvedī par Ozempic un Mounjaro.

Mounjaro Latvijā: centralizēta reģistrācija

Mounjaro ir reģistrēts Eiropas Savienībā centralizētā procedūrā (EMA procedūra EMEA/H/C/005620, reģistrācijas apliecības īpašnieks Eli Lilly Nederland B.V.), un tā reģistrācijas numuri sākas ar EU/1/22/1685. Zāļu informācijas II pielikumā B izsniegšanas kārtība norādīta šādi: „Recepšu zāles.”

Zāļu apraksts un lietošanas instrukcija latviešu valodā ir vienā EMA dokumentā, kas norādīts avotu sarakstā. Par zāļu izsniegšanu aptiekā lemj farmaceits.

Kam Mounjaro paredzēts

Zāļu apraksta 4.1. apakšpunktā ir divas indikācijas. Pirmā ir nepietiekami kontrolēts 2. tipa cukura diabēts pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma papildus diētai un fiziskām aktivitātēm: monoterapijā, ja metformīns nepanesamības vai kontrindikāciju dēļ nav piemērots, vai papildus citām cukura diabēta zālēm.

Otrā ir ķermeņa masas kontrole, tai skaitā tās samazināšana un uzturēšana, pieaugušajiem papildus diētai ar samazinātu kaloriju daudzumu un palielinātai fiziskajai aktivitātei, ja sākotnējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir 30 kg/m² vai vairāk vai no 27 līdz mazāk nekā 30 kg/m² un ir vismaz viena ar ķermeņa masu saistīta blakusslimība, piemēram, hipertensija, dislipidēmija, obstruktīva miega apnoja, kardiovaskulāra slimība, prediabēts vai 2. tipa cukura diabēts. Drošums un efektivitāte ķermeņa masas kontrolei līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.

Kā tirzepatīds darbojas

GIP un GLP-1 receptori atrodas uz aizkuņģa dziedzera endokrīnajām šūnām, kā arī sirdī, asinsvados, zarnās un nierēs; GIP receptori ir arī uz taukšūnām. Abu veidu receptori ir arī galvas smadzeņu zonās, kas saistītas ar ēstgribas regulāciju. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu tirzepatīds ar vairākiem mehānismiem pazemina glikozes koncentrāciju tukšā dūšā un pēc ēšanas.

Tirzepatīds aizkavē kuņģa iztukšošanos, tāpēc var mainīties citu iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanās ātrums. Slikta dūša, vemšana un caureja biežāk rodas devas palielināšanas periodā.

Mounjaro devas: no 2,5 mg līdz 15 mg

Sākumdeva ir 2,5 mg reizi nedēļā. Pēc 4 nedēļām devu palielina līdz 5 mg reizi nedēļā. Ja nepieciešams, pēc tam, kad pašreizējā deva lietota vismaz 4 nedēļas, to var palielināt par 2,5 mg. Pieaugušajiem ieteicamās uzturošās devas ir 5 mg, 10 mg un 15 mg, un maksimālā deva ir 15 mg reizi nedēļā. Bērniem no 10 gadu vecuma 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai uzturošās devas ir 5 mg un 10 mg, un maksimālā deva ir 10 mg.

Vecuma, dzimuma vai ķermeņa masas dēļ, kā arī nieru vai aknu darbības traucējumu gadījumā deva nav jāpielāgo, taču smagu nieru vai aknu darbības traucējumu gadījumā jāievēro piesardzība, jo pieredze ir ierobežota. Devu katram pacientam nosaka ārsts.

PosmsDeva reizi nedēļā (4.2. apakšpunkts)
1.-4. nedēļa2,5 mg (sākumdeva)
No 5. nedēļas5 mg
Pēc vismaz 4 nedēļām ar iepriekšējo devu, ja nepieciešamspalielina par 2,5 mg: 7,5 mg, 10 mg, 12,5 mg
Maksimālā deva pieaugušajiem15 mg

Lietošana kopā ar citām pretdiabēta zālēm

Ja tirzepatīdu pievieno metformīnam un/vai SGLT2 inhibitoram, šo zāļu devu var turpināt bez izmaiņām. Ja to pievieno sulfonilurīnvielas atvasinājumam un/vai insulīnam, var apsvērt to devas samazināšanu, jo palielinās hipoglikēmijas risks; insulīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski un devas koriģēšanai jāveic glikozes paškontrole.

Zāļu aprakstā hipoglikēmija, lietojot kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, norādīta kā ļoti bieža blakusparādība. Pacientiem ar diabētisko retinopātiju nepieciešama rūpīga kontrole, jo strauja glikozes kontroles uzlabošanās saistīta ar īslaicīgu retinopātijas pasliktināšanos.

Kā lieto Mounjaro un ko darīt, ja deva izlaista

Mounjaro injicē zem ādas vēderā vai augšstilbā; augšdelma mugurējā daļā injekciju veic cita persona. Devu var ievadīt jebkurā dienas laikā neatkarīgi no ēdienreizēm, un katra deva jāinjicē citā vietā. Ja injicējat arī insulīnu, Mounjaro injicē citā vietā. Pirms lietošanas rūpīgi izlasiet lietošanas instrukciju; flakona gadījumā zāļu aprakstā paredzēta apmācība subkutānu injekciju veikšanā.

Ja deva ir izlaista, to lieto pēc iespējas drīzāk 4 dienu laikā. Ja pagājušas vairāk nekā 4 dienas, izlaisto devu nelieto un nākamo devu lieto plānotajā dienā, pēc tam atsākot ierasto grafiku reizi nedēļā. Injekcijas dienu var mainīt, ja starp divām devām ir vismaz 3 dienas.

Blakusparādības pēc zāļu apraksta

Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir kuņģa un zarnu trakta traucējumi, vairumā gadījumu viegli vai vidēji smagi; slikta dūša, vemšana un caureja biežāk rodas devas palielināšanas periodā un laika gaitā mazinās. Pētījumā par ķermeņa masas kontroli slikta dūša radās 24,6%, 33,3% un 31,0% pacientu, lietojot 5 mg, 10 mg un 15 mg tirzepatīda (placebo grupā 9,5%), bet caureja 18,7%, 21,2% un 23,0% (placebo grupā 7,3%).

Vemšana un caureja var izraisīt dehidratāciju un nieru darbības pasliktināšanos, tai skaitā akūtu nieru mazspēju, tāpēc jāizvairās no šķidruma zuduma, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Stipras un ilgstošas sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru, ir iemesls nekavējoties vērsties pie ārsta. Ja cilvēka dzīvība ir apdraudēta, zvaniet 113 vai 112.

Biežums (4.8. apakšpunkts)Blakusparādības
Ļoti bieži (≥ 1/10)slikta dūša, caureja, vemšana, sāpes vēderā, aizcietējums, samazināta ēstgriba, nogurums, hipoglikēmija kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu
Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)paaugstinātas jutības reakcijas, reibonis, pazemināts asinsspiediens, dispepsija, vēdera apjoma palielināšanās, atraugas, meteorisms, gastroezofageālā atviļņa slimība, matu izkrišana, reakcijas injekcijas vietā, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts lipāzes, amilāzes un kalcitonīna līmenis, hipoglikēmija kopā ar metformīnu un SGLT2 inhibitoru
Retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)žultsakmeņi, holecistīts, akūts pankreatīts, aizkavēta kuņģa iztukšošanās, garšas sajūtas un ādas jutīguma traucējumi, sāpes injekcijas vietā, samazināta ķermeņa masa, hipoglikēmija kopā ar metformīnu
Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)anafilaktiska reakcija, angioedēma

Ko rāda reģistrācijas pētījumi

Reģistrācijas pētījumā SURMOUNT-1 (zāļu apraksta 5.1. apakšpunkts) 72 nedēļas piedalījās 2539 pieaugušie ar aptaukošanos vai palielinātu ķermeņa masu un vismaz vienu blakusslimību, un visiem tika ieteikta diēta ar samazinātu kaloriju daudzumu un lielāka fiziskā aktivitāte. 72. nedēļā vidējās ķermeņa masas izmaiņas bija -16,0%, -21,4% un -22,5%, lietojot 5 mg, 10 mg un 15 mg tirzepatīda, un -2,4% placebo grupā.

Pētījumā SURMOUNT-4 visi pacienti 36 nedēļas lietoja tirzepatīdu, pēc tam daļa turpināja ārstēšanu, bet daļa pārgāja uz placebo. Placebo grupā tika novērota ievada fāzē zaudētās ķermeņa masas būtiska atjaunošanās, lai gan 88. nedēļā vidējā ķermeņa masa bija mazāka nekā pētījuma sākumā. Tie ir pētījumu vidējie rādītāji, nevis prognoze konkrētam cilvēkam.

Brīdinājumi zāļu aprakstā

Ziņots par akūtu pankreatītu ar tirzepatīdu ārstētiem pacientiem. Ja ir aizdomas par pankreatītu, lietošana jāpārtrauc, un, ja diagnoze apstiprinās, zāles atsākt nedrīkst; pacientiem ar pankreatītu anamnēzē tirzepatīds jālieto piesardzīgi, jo tādiem pacientiem tas nav pētīts. Piesardzīgi jālieto arī smagas kuņģa un zarnu trakta slimības, tai skaitā smagas gastroparēzes, gadījumā.

Pētījumos par ķermeņa masas kontroli akūti žultspūšļa notikumi biežāk radās saistībā ar ķermeņa masas samazināšanos. Ir ziņots par plaušu aspirācijas gadījumiem pacientiem, kuri saņem GLP-1 receptoru agonistus un kuriem veic vispārējo anestēziju vai dziļu sedāciju, tāpēc pirms šādas procedūras pastāstiet, ka lietojat Mounjaro.

Mijiedarbība un perorālā kontracepcija

Tirzepatīds aizkavē kuņģa iztukšošanos, un šī ietekme visizteiktākā ir terapijas uzsākšanas laikā. Lielākajai daļai iekšķīgi lietoto zāļu devas pielāgošana nav paredzama, bet pacientus, kuri lieto zāles ar šauru terapeitisko indeksu, piemēram, varfarīnu vai digoksīnu, ieteicams kontrolēt, īpaši ārstēšanas sākumā un pēc devas palielināšanas.

Pētījumā ar kombinēto perorālo kontracepcijas līdzekli viena 5 mg tirzepatīda deva samazināja tā maksimālo koncentrāciju un kopējo iedarbību. Palēninātā kuņģa iztukšošanās var ietekmēt iekšķīgi lietojamu zāļu uzsūkšanos, tāpēc ražotājs iesaka ārstēšanas sākumā un pēc katras devas palielināšanas apsvērt nehormonālu vai neiekšķīgi lietojamu kontracepcijas metodi; precīzu perioda ilgumu norāda preparāta lietošanas instrukcija. Ārstam anketā norādiet visas zāles, ko lietojat.

Grūtniecība, barošana ar krūti un kontracepcija

Zāļu apraksta 4.6. apakšpunktā teikts: „Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu tirzepatīda terapijas laikā ieteicams izmantot kontracepciju.” Tirzepatīdu nav ieteicams lietot grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto kontracepciju. Ja grūtniecība tiek plānota vai iestājas, lietošana jāpārtrauc, un ilgā eliminācijas pusperioda dēļ tirzepatīds jāpārtrauc vismaz 1 mēnesi pirms plānotās grūtniecības.

Par barošanu ar krūti zāļu aprakstā teikts, ka pēc vienas 5 mg devas tirzepatīda koncentrācija mātes pienā bija nenosakāma vai ļoti zema un kopumā tā lietošanu šajā laikā var apsvērt. Lēmumu pieņem ārsts kopā ar jums.

Kāpēc Mounjaro nepieciešama ārsta recepte

Mounjaro zāļu informācijas II pielikumā B izsniegšanas kārtība norādīta kā „Recepšu zāles.” Tātad to izsniedz pret ārsta recepti, un par izsniegšanu aptiekā lemj farmaceits. Norāžu, kā zāles iegūt bez receptes, mēs nesniedzam.

Recepte nepieciešama tāpēc, ka indikācija, deva un lietošana kopā ar citām zālēm, piemēram, insulīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu, ir atkarīga no ķermeņa masas indeksa, blakusslimībām un pārējās terapijas, un to izvērtē ārsts.

Kā ārsts izvērtē pieprasījumu

Mounjaro izvērtējumu neatkarīgi no indikācijas, arī 2. tipa cukura diabēta gadījumā, veic pakalpojumā Aptaukošanās ārstēšana, un ārstēšanu var gan sākt, gan turpināt. Jūs aizpildāt veselības anketu: ja zāles jau lietojat, norādiet devu, panesamību un pēdējos izmeklējumu rezultātus; ja vēlaties sākt, aprakstiet diagnozi vai augumu un ķermeņa masu, blakusslimības un lietotās zāles. Pirms lietošanas ar ārstu jārunā arī par ģimenes anamnēzē esošām retām vairogdziedzera un iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām.

Ārsts var lūgt dokumentus, izmeklējumu rezultātus vai mērījumu, var ieteikt vērsties pie ārsta uz vietas un var atteikt izrakstīšanu. Ja ārstam ir jautājumi, tie tiek uzdoti rakstiski sarakstē jūsu kontā, un par to jūs saņemat paziņojumu e-pastā. Konsultācija notiek rakstiski: bez videozvana un bez telefonsarunas.

Ja ārsts recepti izraksta, dokumentu saņemat PDF formātā e-pastā. Mūsu dokuments nav e-recepte un netiek reģistrēts E-veselībā. Citā ES valstī izrakstītu recepti aptieka var neatzīt, piemēram, ja ir pamatotas šaubas par tās autentiskumu vai saturu (MK noteikumi Nr. 416, 72.¹ punkts). Zāles mēs nepārdodam. Par GLP-1 grupas zāļu izvērtējumu kopumā rakstām lapā par GLP-1 zālēm svara samazināšanai, bet par semaglutīda zālēm - lapās par Ozempic un Wegovy.

Cik tas maksā?

Ārsta izvērtējuma maksu redzat pie pogas šajā lapā. Maksa ir par ārsta izvērtējumu, nevis par dokumenta izsniegšanu - lēmumu pieņem ārsts pēc jūsu anketas izskatīšanas. Ja ārsts atsakās izsniegt dokumentu medicīnisku vai juridisku iemeslu dēļ, mēs atmaksājam maksu pilnā apmērā. Ja ārsts lūdz iesniegt papildu medicīniskos dokumentus, to iesniegšanai jums ir vismaz 7 dienas, un mēs jums atgādināsim pirms termiņa beigām; ja izvērtējumu nav iespējams pabeigt, arī tad atmaksājam visu summu.

Par zālēm aptiekā maksājat pilnu cenu: Nacionālais veselības dienests pārrobežu recepti nekompensē. Zāļu cenu aptiekā mēs nenosakām un šajā lapā nenorādām.

Kas izvērtē jūsu pieprasījumu?

Jūsu pieprasījumu izvērtē Damian Wojno, ārsts ar Polijā izsniegtu ārsta prakses licenci Nr. 3211301. Ārsts ir reģistrēts Polijā, un Latvijā izsniegtas ārsta prakses licences nav; ārsta profesionālajai darbībai piemēro Polijas profesionālās tiesības.

Vai Mounjaro ir recepšu zāles?

Mounjaro ir recepšu zāles - tā noteikts zāļu informācijas II pielikumā B (EMA). Par to, vai recepti izrakstīt, lemj ārsts pēc jūsu veselības datu izvērtēšanas, bet par zāļu izsniegšanu aptiekā lemj farmaceits.

Kāda ir Mounjaro sākumdeva un maksimālā deva?

Sākumdeva ir 2,5 mg reizi nedēļā četras nedēļas, pēc tam 5 mg. Ja nepieciešams, ik pēc vismaz četrām nedēļām devu var palielināt par 2,5 mg. Pieaugušajiem uzturošās devas ir 5 mg, 10 mg vai 15 mg, un maksimālā deva ir 15 mg reizi nedēļā. Devu nosaka ārsts.

Ko darīt, ja aizmirsāt Mounjaro devu?

Saskaņā ar zāļu aprakstu izlaisto devu lieto pēc iespējas drīzāk 4 dienu laikā. Ja pagājušas vairāk nekā 4 dienas, to nelieto un nākamo devu lieto plānotajā dienā, pēc tam turpinot ierasto grafiku reizi nedēļā.

Vai Mounjaro ietekmē kontracepcijas tabletes?

Palēninātā kuņģa iztukšošanās var ietekmēt iekšķīgi lietojamu zāļu uzsūkšanos, tāpēc ražotājs iesaka ārstēšanas sākumā un pēc katras devas palielināšanas apsvērt nehormonālu vai neiekšķīgi lietojamu kontracepcijas metodi; precīzu perioda ilgumu norāda preparāta lietošanas instrukcija. Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu tirzepatīda terapijas laikā ieteicams izmantot kontracepciju; par metodi runājiet ar ārstu.

Ar ko tirzepatīds atšķiras no semaglutīda?

Tirzepatīds ir GIP un GLP-1 receptoru agonists, bet semaglutīds selektīvi saistās pie GLP-1 receptora. Atšķiras arī devas: tirzepatīdu sāk ar 2,5 mg un palielina līdz 15 mg, bet semaglutīdam ir citas devu shēmas atkarībā no produkta. Vienu vielu ar otru aizstāj tikai pēc ārsta lēmuma.

Kādas ir biežākās Mounjaro blakusparādības?

Zāļu aprakstā kā ļoti biežas minētas slikta dūša, caureja, vemšana, sāpes vēderā, aizcietējums, samazināta ēstgriba un nogurums. Kuņģa un zarnu trakta traucējumi biežāk rodas devas palielināšanas periodā un laika gaitā mazinās. Stipras un ilgstošas sāpes vēderā ir iemesls nekavējoties vērsties pie ārsta.

Vai Mounjaro drīkst lietot grūtniecības laikā?

Tirzepatīdu nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, un tas jāpārtrauc vismaz 1 mēnesi pirms plānotās grūtniecības. Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu terapijas laikā ieteicams izmantot kontracepciju. Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, lietošana jāpārtrauc, un par turpmāko rīcību jārunā ar ārstu.

Vairāk par to, kā strādājam ar saturu: Redakcijas politika.